6 izplatīti mīti par miegu
Ņemot vērā, ka trešdaļu savas dzīves mēs pavadām guļot, tad miegam ir ļoti liela ietekme uz mūsu veselību un labsajūtu. Tomēr saistībā ar miegu pastāv arī daudz mītu, kuri drīzāk kaitē, nekā sniedz labumu. Esam sastādījuši nelielu pārskatu, kurā dažus no šiem mītiem apgāžam. Lai jums labs miegs!
1. Novecojot samazinās nepieciešamība pēc miega
Novecojot miegs kļūst seklāks, samazinās dziļā un REM miega laiks, tāpēc senioriem bieži vien ir grūti iemigt un no rītiem tie mostas agrāk. Par galveno šīs parādības iemeslu uzskata to, ka ar vecumu ķermenī krītas melatonīna līmenis.
Melatonīns ir miega hormons, kuru ķermenis sintezē smadzeņu epifīzē jeb čiekurveida ķermenī. Tas regulē organisma bioloģisko pulksteni, radot mums vakarā sajūtu, ka ir laiks iet gulēt. Melatonīna līmeņa samazināšanās nenozīmē to, ka cilvēkam pietiek ar īsāku miega laiku, drīzāk otrādi – bieži vien šāda miega trūkuma dēļ cilvēks pa dienu ātrāk nogurst un rodas bezspēka sajūta.
2. Gulēt uz cieta matrača ir vienmēr labāk, nekā uz mīksta
Mūsu pieredze liecina, ka šis ir ļoti izplatīts mīts, kuru ir grūti izskaust. Valda uzskats, ka ciets matracis ir mugurai labāks, jo mīksts matracis nespēj ķermeni pietiekami atbalstīt, kā rezultātā rodas muguras sāpes. Patiesībā tas, kāds matracis ir vispiemērotākais, ir atkarīgs no paša gulētāja – no ķermeņa svara, no ierastās gulēšanas pozas un galvenokārt – no savām izjūtām.
Ieteikumus, kā atrast sev vispiemērotāko matraci, atradīsi šeit.
3. Daļai cilvēku pietiek tikai ar 5-6 stundas ilgu miegu
Jāatzīst, ka ir ļoti neliels skaits cilvēku (vidēji tie ir divi līdz trīs no miljona), kuriem tik tiešām nav nepieciešams gulēt ilgāk par 5-6 stundām diennaktī, tomēr lielākajai daļai no mums vidēji ir nepieciešams 7,5-8,5 stundas ilgs miegs.
Tiem, kuri regulāri guļ mazāk un tomēr jūtas normāli, organisms visdrīzāk darbojas stresa režīmā, un šie cilvēki tik tiešām spēj īsu laika periodu šādi ikdienā darboties. Ilgstošs miega trūkums tomēr laika gaitā nogurdina ķermeni, veicinot atmiņas un garastāvokļa traucējumus, aptaukošanos, kā arī sirds un asinsvadu slimības.
4. Nav svarīgi, kad tu guli, galvenais ir nogulēt nepieciešamās stundas
Šķiet, ka it kā nav atšķirības, vai noguli nepieciešamās stundas no vienpadsmitiem vakarā līdz septiņiem rītā, vai arī no četriem rītā līdz pusdienlaikam, jo abos gadījumos tu taču noguli 8 stundas. Patiesībā, dodoties gulēt pārāk vēlu (vai arī pārāk agri), tiek traucēts ķermeņa cirkadiānais ritms.
Cirkadiānais ritms ir mūsu ķermeņa dabiskais ritms, kas regulē miega un nomoda ciklus un atkārtojas katru diennakti. Tā kā smadzeņu un visa organisma funkcijas, kā arī mūsu hormonu līmenis ievērojami svārstās visas dienas garumā, tad gulēšana nepareizā laikā izjauc bioloģisko pulksteni. Tas savukārt izraisa miega traucējumus un neļauj pilnībā atpūsties.
5. Uzmošanās atlikšana palīdz labāk atpūsties
Droši vien nav cilvēka, kurš īpaši salda miega gadījumā, izdzirdot modinātāja zvanu, nebūtu to pārlicis uz vēlāku laiku. Var šķist, ka dažas papildu miega minūtes ir patīkamas un nepieciešamas, taču patiesībā uzmošanās atlikšana ietekmē ķermeni nelabvēlīgi un padara vēl miegaināku.
Kāpēc? Ķermenis parasti sāk pamazām gatavoties pamosties jau pāris stundas iepriekš, paaugstinot ķermeņa temperatūru un sintezējot un nogādājot smadzenēm vielas, kas palīdz uzmosties. Ja laikā, kad pirmo reizi uzmosties, ķermenis ir uzmošanās režīmā (lai arī sākotnēji tā var nešķist), tad iemiegot no jauna uz pāris minūtēm, ķermenis apjūk un nezina, ko darīt. Tas savukārt rada miegainību un gurdumu, kas var turpināties vairākas stundas pēc pamošanās.
6. Ja nevari aizmigt, tad paliec gultā tik ilgi, līdz beidzot aizmiedz
Parasti miega eksperti iesaka – ja neesi 20 minūšu laikā aizmidzis, tad būtu jāceļas augšā. Tā vietā, lai mētātos pa gultu, labāk ir aiziet, piemēram, uz citu istabu un padarīt kaut ko atslābinošu klusā un krēslainā vidē (protams, neizmantojot vied ierīces vai citas elektroniskās ierīces) un tad mēģināt atgriezties gultā.
Šādu stratēģiju eksperti iesaka tāpēc, ka smadzenēm gulta būtu jāsaista ar miegu. Paliekot gultā tad, kad miegs patiesībā nenāk, var radīt gluži pretēju iespaidu, radot frustrāciju un satraukumu. Šī paša iemesla dēļ gultā nav ieteicams arī, piemēram, strādāt vai ēst.