Kad rudenī dienas kļūst īsākas, daudziem rodas sajūta, ka no rītiem gribas pagulēt ilgāk, bet vakaros ātrāk ieritināties zem segas. Parasti mēs to saucam par rudens nogurumu un cenšamies turpināt dzīvot tādā pašā ritmā kā vasarā.

Bet ja nu mūsu ķermenis ziemā nemaz nav radīts darboties tieši tādā pašā ritmā kā pašā vasaras vidū, jūlijā?

Dabā tas ir pilnīgi dabiski. Dienas garums, temperatūra un barības pieejamība ietekmē daudzu sugu aktivitāti, miegu un enerģijas patēriņu. Arī par cilvēka miegu tiek apkopots arvien vairāk datu, kas liecina, ka mūsu miegs ir ciešāk saistīts ar gadalaikiem, nekā to atspoguļo mūsdienu dzīvesveids.

Galu galā arī mēs esam daļa no dabas. Varbūt laiku pa laikam ir vērts pievērst vairāk uzmanības tam, kā ķermenis mainās līdz ar gadalaiku.

Dabas ritms mainās līdz ar gadalaikiem

Lāči, iespējams, ir vislabāk zināmais piemērs. Ziemai iestājoties, to aktivitāte samazinās, vielmaiņa strauji palēninās, un tie vairākus mēnešus pavada ziemas miegā.

Starp citu, lāča ziemas snauda nav gluži tas pats, kas, piemēram, sikspārņa vai eža dziļais ziemas miegs. Lāča ķermeņa temperatūra pazeminās tikai par dažiem grādiem, un nepieciešamības gadījumā viņš spēj salīdzinoši ātri reaģēt. Tajā pašā laikā vielmaiņa ievērojami palēninās, un viss organisms pārslēdzas enerģijas taupīšanas režīmā.

Vēl interesantāk ir tas, ka pat ziemas snaudas laikā lāča “iekšējais pulkstenis” pilnībā neizslēdzas. Ir zināms, ka ziemojošiem brūnajiem lāčiem saglabājas diennakts aktivitātes un ķermeņa temperatūras ritmi, un viņu bioloģiskais pulkstenis joprojām reaģē uz gaismu.

Eži, sikspārņi un daudzi citi mazie zīdītāji iet vēl tālāk: ziemas miega laikā to vielmaiņa un ķermeņa temperatūra pazeminās līdz ļoti zemam līmenim. Putnu un zīdītāju vidū sastopami arī īsāki, tikai dažas stundas ilgi enerģijas taupīšanas periodi, jeb torpors.

Cilvēks, protams, ziemas miegā neieslīgst, tomēr arī mūsu ķermenis reaģē uz gaismas un tumsas maiņu un atbilstoši tai pielāgo savu diennakts ritmu.

Vai cilvēki ziemā guļ vairāk?

Jā, vidēji cilvēki ziemā guļ nedaudz vairāk nekā vasarā. Apjomīgs pētījums, kurā analizēti gandrīz 117 000 pieaugušo cilvēku dati par vairāk nekā 73 miljoniem nakšu, parādīja skaidras sezonālas atšķirības miega ilgumā. Ziemeļu puslodē cilvēki ziemā gulēja vidēji par aptuveni 15–20 minūtēm ilgāk nekā vasarā. Jo tuvāk ekvatoram cilvēki dzīvoja, jo mazāka bija sezonālā atšķirība.

Gadalaiks ietekmē arī miega laiku. Ziemā cilvēki vidēji mostās vēlāk, un miega viduspunkts nobīdījās uz vēlāku laiku. Tas labi saskan ar zināšanām, ka mūsu bioloģisko pulksteni lielā mērā vada gaismas un tumsas maiņa.

Mazākos miega pētījumos ir konstatētas izmaiņas arī miega struktūrā. Vienā pētījumā ziemā bija vairāk REM miega, bet rudenī – mazāka dziļā miega daļa. Šos rezultātus nevar attiecināt uz visiem cilvēkiem, jo šajā pētījumā piedalījās pacienti ar miega traucējumiem. Tomēr tie sniedz vēl vienu norādi, ka gadalaiks ietekmē ne tikai gulēto stundu skaitu.

Šajā kontekstā iederas arī ikgadējā pulksteņa pagriešana rudenī. Pāreja no vasaras laika uz standarta laiku nozīmē, ka rītos gaisma parādās agrāk un vakaros arī agrāk iestājas tumsa. No bioloģiskā pulksteņa viedokļa standarta laiks labāk atbilst cilvēka dabiskajam diennakts ritmam nekā vasaras laiks, un miega eksperti, izvēloties pastāvīgo laiku, dod priekšroku tieši standarta laikam.

Tomēr Igaunijas platuma grādos situācija ir sarežģītāka, jo ziemā gaišā laika jau tāpat ir maz. Standarta laiks mums nepievieno dienasgaismu, bet pārbīda to uz agrāku laiku: rīts kļūst gaišāks, taču arī vakars satumst agrāk. Ikdienas dzīvē vēlākā vakara gaisma tāpēc šķiet vilinošāka. Taču mūsu bioloģiskajam pulkstenim īpaši svarīga ir tieši rīta gaisma, kas palīdz miega un nomoda ritmu noturēt īstajā laikā.

Tāpēc ir labi zināt, ka lielāka vajadzība pēc miega tumšajā laikā nav vienkārši rudens slinkums un gausums. Ķermenis vienkārši reaģē uz dienu saīsināšanos, un mūsu miegs pielāgojas gaismas un tumsas ritmam.

Vai ziemā mums vajadzētu dzīvot citādāk nekā vasarā?

Visticamāk, vismaz zināmā mērā, jo mūsu organisms reaģē uz gaismas un tumsas apstākļu izmaiņām gada laikā un atbilstoši tiem pielāgo arī miega un nomodas ritmu.

Dabā vasarā gandrīz viss notiek pretēji nekā ziemā. Dienas ir garas, gaismas ir daudz, augu augšana ir visaktīvākā, un dzīvniekiem ir vairāk laika barības meklēšanai un pēcnācēju audzināšanai. Ziemā daudzu sugu aktivitāte samazinās, un organisms taupa vairāk enerģijas.

Cilvēka dzīves ritms bieži darbojas gluži pretēji. Tumšajā laikā darba slodze ļoti bieži ir pat lielāka nekā vasarā, lai gan dabiskās gaismas ir mazāk un miega vajadzība palielinās. Savukārt atpūtu mēs parasti saistām tieši ar vasaru – laiku, kad dienas ir visgarākās un daba visaktīvākā.

Šajā ziņā mēs vismaz daļēji dzīvojam saskaņā ar kalendāru, kas ir pretrunā dabas ritmam. Jūnijā mēs atpūšamies, bet decembrī joprojām sagaidām no sevis agru celšanos, koncentrēšanos un pilnu darba spēju.

Interesanti, ka līdzīga doma atrodama arī tūkstošiem gadu senajā Ķīnas medicīnas tradīcijā. Tur pavasaris tiek aprakstīts kā augšanas un atvērtības laiks, vasara – kā aktivitātes kulminācija, rudens – kā pagrieziens uz iekšējo pasauli, bet ziema – kā saglabāšanas, klusuma un atpūtas periods.

Tas, protams, nav mūsdienu miega zinātnes ieteikums un nenozīmē, ka ziemā mums būtu jāpārtrauc strādāt. Ideja drīzāk ir tajā, ka cilvēka organisms nedzīvo visu gadu pilnīgi nemainīgā vidē. Gaismas daudzums, dienas garums un mūsu bioloģiskais ritms mainās līdzi gadalaikiem, pat ja kalendārs un darba diena to neņem vērā.

Ko mēs no tā varam mācīties attiecībā uz savu miegu?

Elektriskā gaisma, centrālā apkure un modinātājs ļauj mums decembrī dzīvot gandrīz tāpat kā jūnijā. Taču ķermenis joprojām seko gaismas un tumsas maiņai.

Tas ir arī labs atgādinājums, ka miega gadījumā svarīgs nav tikai stundu skaits. Svarīgi ir arī tas, kādos apstākļos mēs atpūšamies. Klusa guļamistaba un ķermenim piemērots matracis un spilvens rada vidi, kurā ķermenis naktī var patiesi atpūsties.

“Sleepwell” mēs vadāmies pēc pārliecības, ka labam miegam nepieciešama laba vide. Gadalaiki maina mūsu ritmu, bet kvalitatīvas atpūtas pamats paliek nemainīgs: ķermenim naktī ir jāatpūšas ērti un ar pareizu atbalstu.

Kad gaismas kļūst mazāk, mainās arī dzīves ritms. Labs miegs palīdz pielāgoties šīm pārmaiņām.

Ja tev vēl ir kāds jautājums par miegu, gultu vai matraci, raksti mums vai sazinies ar mums Facebook vai Instagram lapā. Labprāt palīdzēsim ar padomiem un ieteikumiem.